21. "Ja kāds cilvēks apgrēkojas, lauzdams uzticību Tam Kungam, un tas ar viltu savam tuvākam liegtu to, kas pie viņa nolikts vai viņa rokā iedots, vai viņa laupīts, vai ar ko viņš savu tuvāku piekrāpis,
22. vai kad viņš atradis ko pazaudētu un to noliedzis, vai nepatiesi zvērējis, kaut vai tik vienā vien lietā no visām, kur cilvēks var apgrēkoties,
23. tad pēc tam, kad viņš ir apgrēkojies un sev vainu uzkrāvis, lai viņš atgādā laupījumu, ko tas bija nolaupījis, vai ar viltu iegūto, ko viņš bija izkrāpis, vai uzticēto, kas tam bija uzticēts, vai nozaudēto, ko viņš bija atradis,
24. vai it visu to, ko viņš ar nepatiesu zvērestu bija ieguvis, - lai viņš to atdod, pievienojot klāt ar uzviju piekto daļu, un atdod to tam, kuram tas piederēja, savas vainas izpirkšanas dienā.
25. Un kā vainas izpirkšanas upuri Tam Kungam lai viņš atved priesterim no saviem sīklopiem aunu, kas bez vainas, pēc tava novērtējuma par vainas izpirkšanas upuri.
26. Un priesteris lai izdara salīdzināšanu Tā Kunga priekšā, tad viņam viss taps piedots - piedots tas noziegums, ar kuru viņš krita grēkā."