3. Un priesteris lai iziet ārā aiz nometnes, un, ja priesteris redz, lūk, spitālības vaina ir uz spitālīgā miesas sadzijusi,
4. tad lai priesteris dod pavēli, ka viņa šķīstīšanās vajadzībām tiek ņemti divi dzīvi par šķīstiem atzīti putni, ciedru koka gabals un karmezīna šķetināti diegi un īzaps.
5. Un priesterim jādod pavēle, lai viens putns tiek nokauts māla traukā virs tekoša ūdens.
6. Tad dzīvais putns ir jāņem un arī ciedru koka gabals, un šķetinātie karmezīna diegi, un īzaps, un viņam tie kopā ar dzīvo putnu ir jāiemērc virs tekošā ūdens nokautā putna asinīs.
7. Un tas, kas no spitālības grib atbrīvoties, ir septiņas reizes jāapslaka, tad viņš ir kļuvis šķīsts; bet dzīvais putns ir lauka malā jāpalaiž brīvībā.
8. Tad tam, kas no spitālības šķīstās, ir jāmazgā savas drēbes, un tas lai nodzen visus savus matus un mazgājas ūdenī, un tā lai viņš kļūst šķīsts; tad lai viņš iet uz nometni, bet lai viņš dzīvo ārpus savas telts vēl septiņas dienas.