12. un tumsu Viņš lika Sev visapkārt par apsegu, tumši, biezi sablīvēti lietus mākoņi bija virs Viņa;
13. no spožuma, kas iet Viņam pa priekšu, šķēlās liesmaini zibeņi.
14. Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un Visuaugstākais lika nodārdēt Savai balsij.
15. Un Viņš izmeta Savas bultas un izklīdināja Savus ienaidniekus, Viņš meta zibeņus un tos izbiedēja.
16. Jūras pirmgultne kļuva redzama, pasaules pamati tika atsegti Tā Kunga bardzības dēļ ar Viņa nāšu dvašu.
17. No debesu augstumiem Viņš izstiepa roku; un Viņš mani satvēra un izvilka no lieliem ūdeņiem,
18. Viņš mani izrāva no spēcīgiem ienaidniekiem un no maniem nīdētājiem, kaut tie bija varenāki nekā es.
19. Tie nebaltā dienā bija sacēlušies pret mani, bet Tas Kungs bija mans atbalsts;
20. Viņš mani izveda klajumā, izrāva no briesmām, jo Viņam bija labs prāts pret mani.
21. Tā Tas Kungs dara man labu pēc manas taisnības, Viņš man atdara pēc manu roku šķīstības,
22. jo es esmu pasargājis Tā Kunga ceļus svētus un neesmu atkritis neuzticībā no sava Dieva.
23. Visas Viņa tiesas ir manu acu priekšā, un no Viņa baušļiem es nekad neesmu atkāpies.
24. Es paliku bezvainīgs Viņa priekšā un izsargājos no pārkāpuma.
25. Un Tas Kungs man atdarīja pēc manas taisnības, pēc manas šķīstības Viņa acīs.
26. Labajam Tu parādi Sevi kā labu, un kopā ar taisnīgiem Tu rādies taisns.
27. Ar šķīstiem Tu parādies šķīsts, bet tiem, kas aplam dzīvo, arī Tu sagādā vilšanos.
28. Tu izglāb apspiestos ļaudis, bet Tavas acis ir pret lepnajiem, lai tos pazemotu.