15. Tad tā karavīru saime, kura bija ar Joābu, nāca un viņu ielenca Abela-Bet-Maahā; un viņi uzmeta pret pilsētu valni, un tas pacēlās līdz pirmā mūra augstumam, un visi ļaudis, kas bija pie Joāba, lūkoja mūri graut un sagāzt.
16. Tad kāda gudra sieva uzkāpa uz pilsētas mūra un sauca no pilsētas: "Klausiet, klausiet! Lūdzu, sakiet Joābam: pienāc tuvu klāt še - šinī vietā, es gribu ar tevi runāt!"
17. Kad viņš bija pienācis tuvu pie tās klāt, tad sieva jautāja: "Vai tu esi Joābs?" Un viņš atbildēja: "Jā, es tas esmu!" Un viņa tam sacīja: "Uzklausi savas kalpones vārdus!" Un viņš atbildēja: "Es klausos!"
18. Tad viņa sacīja: "Senāk mēdza tā runāt: kas vaicā, lai vaicā Abelā! - Un tā tie viegli tika galā.
19. Šīs pilsētas ļaudis ir vieni no miermīlīgākiem un uzticamākiem Israēlā, bet tu pats esi tas, kas mēģini nopostīt pilsētu, pie tam tādu, kas ir Israēla māte. Kāpēc tu gribi iznīcināt Tā Kunga īpašumu?"
20. Tad Joābs atbildēja: "Es ir nedomāju to nedz izpostīt, nedz iznīcināt!
21. Tas nav tiesa! Bet viens vīrs no Efraima kalniem, vārdā Šeba, Bihrija dēls, bija savu roku pacēlis pret ķēniņu, pret Dāvidu; izdodiet man tikai vienīgi viņu, tad es aiziešu projām no pilsētas!" Tad sieva atbildēja Joābam: "Redzi, viņa galva pāri mūrim tiks pie tevis nomesta zemē!"
22. Un šī sieva gāja ar savu gudrību pie visiem iedzīvotājiem, un tie nogrieza Šebam, Bihrija dēlam, galvu un izmeta to ārā Joābam. Tad Joābs lika pūst tauri par zīmi, ka atkāpjas no pilsētas, un ļaudis izklīda visi pa savām dzīves vietām; bet Joābs atgriezās pie ķēniņa Jeruzālemē.
23. Un Joābs bija augstākais virspavēlnieks pār Israēla karaspēku, un Benaja, Jojada dēls, bija virspavēlnieks pār miesassardzi, pār krētiešiem un pār plētiešiem.
24. Un Adorāms bija pār tiem, kas klausības darbos, bet Jošafats, Ahiluda dēls, bija valsts padomnieks.
25. Un Ševa bija rakstvedis, bet Cadoks un Abjatārs bija priesteri.
26. Un arī Īra, Jaīra dēls, tāpat bija Dāvida priesteris.