12. Bet, jo vairāk tos apspieda, jo vairāk tie vairojās un izpletās, tā ka viņiem palika bail no Israēla bērniem.
13. Tā ēģiptieši verdzināja Israēla bērnus ar smagiem darbiem.
14. Tie darīja viņu dzīvi sūru ar smagiem darbiem pie māliem un ķieģeļiem un visādiem darbiem laukā, un visādiem citiem darbiem, kurus tie nežēlīgi uzlika viņiem.
15. Tad Ēģiptes ķēniņš sacīja ebreju vecmātēm, vienai bija vārds Sifra, otrai Pua,
16. viņš sacīja: "Kad jūs palīdzat ebreju sievām dzemdībās un, tām uz akmens sēžot, redzat, ka tas ir zēns, tad to nonāvējiet, bet, ja tā ir meitene, tad lai tā dzīvo."
17. Bet vecmātes bijās Dieva un nedarīja tā, kā Ēģiptes ķēniņš viņām bija sacījis, bet atstāja zēnus dzīvus.
18. Tad Ēģiptes ķēniņš atsauca vecmātes un sacīja tām: "Kādēļ jūs tā esat darījušas un zēnus atstājušas dzīvus?"
19. Vecmātes atbildēja faraonam: "Tādēļ, ka ebreju sievas nav tādas kā ēģiptiešu sievas, jo tās ir spēcīgas, pirms vecmāte pie viņām atnāk, tās jau ir dzemdējušas."
20. Tā Dievs vecmātēm darīja labu, un tauta vairojās un tapa ļoti varena.
21. Tad faraons pavēlēja visai savai tautai: "Visus zēnus, kas piedzimst, iemetiet upē, bet meitenes atstājiet dzīvas."