1. Vecāku vīru nerāj, bet pamāci laipni kā tēvu, jaunākus kā brāļus,
2. vecākas sievas kā mātes, jaunākas kā māsas visā šķīstībā.
3. Godā atraitnes - tās, kas ir īstas atraitnes.
4. Bet, ja kādai atraitnei ir bērni vai bērnubērni, tad lai tie papriekš mācās pildīt savu godbijības pienākumu pret savu pašu dzimtu un dot pateicību saviem tēviem; jo tas Dievam labpatīk.
5. Bet īsta atraitne, viena pati palikusi, ir likusi savas cerības uz Dievu un pastāv lūgšanās un pielūgšanās nakti un dienu;
6. bet, kas dzīvo izlaidīgu dzīvi, tā, dzīva būdama, ir mirusi.
7. Piekodini arī to, lai viņas būtu nepeļamas.
8. Bet, ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu.
9. Atraitnēs jāieskaita tāda, kas nav jaunāka par sešdesmit gadiem, kas bijusi viena vīra sieva,