12. Un Ēsavs sacīja: "Dosimies ceļā, lai ejam; bet es iešu tev pa priekšu."
13. Un viņš sacīja: "Mans kungs, tu zini, pie manis ir vārgi bērni un aitu un govju mātes, un, kad es tos pārdzītu, tad nākamā dienā ietu bojā viss lopu pulks.
14. Dodies, mans kungs, kā pirmais tava kalpa priekšā, un es gribu lēnām sekot ar tiem, kas man uzticēti, ar kustoņiem un bērniem, līdz nonākšu pie mana kunga Seīrā."
15. Un Ēsavs sacīja: "Es, mazākais, atstāšu no tiem ļaudīm, kādi pie manis ir, dažus pie tevis." Un viņš sacīja: "Kādēļ tas vajadzīgs? Ja es tik atrodu labvēlību sava kunga acīs."
16. Un Ēsavs tanī dienā atgriezās, pa savu ceļu iedams, Seīrā.
17. Bet Jēkabs devās uz Sukotu un uzcēla sev namu, bet lopiem viņš uzcēla laidarus; tādēļ šīs vietas vārdu sauc Sukota .
18. Un Jēkabs sveiks nonāca Sihemas pilsētā, kas atrodas Kānaāna zemē, nākot no Mezopotāmijas. Viņš apmetās iepretim pilsētai.
19. Un viņš nopirka to zemes gabalu, uz kura savu telti bija uzcēlis, no Hamora, Šehema tēva, bērniem par simts naudas gabaliem.