6. Tad viņš sacīja: "Vai viņam klājas labi?" Tie sacīja: "Labi, un redzi, tur nāk viņa meita Rahēle ar lopiem."
7. Un viņš sacīja: "Vēl taču ir liela diena, un vēl nav pienācis laiks sadzīt lopus; dzirdiniet lopus un ejiet ganīt."
8. Bet tie sacīja: "Mēs nevaram, pirms nav sadzīti visi ganāmpulki, tad akmens tiek novelts no avota cauruma, un mēs dzirdinām lopus."
9. Kamēr viņš vēl ar tiem sarunājās, nāca Rahēle ar sava tēva sīklopiem, jo viņa bija gane.
10. Un notika, kad Jēkabs ieraudzīja Rahēli, savas mātes brāļa Lābana meitu, un savas mātes brāļa Lābana sīklopus, tad Jēkabs piegāja un novēla akmeni no avota un padzirdināja savas mātes brāļa Lābana sīklopus.
11. Un Jēkabs skūpstīja Rahēli un, savu balsi pacēlis, raudāja.
12. Un Jēkabs izstāstīja Rahēlei, ka viņš ir tās tēva radinieks un Rebekas dēls; tad viņa tecēja un izstāstīja to tēvam.
13. Un, kad Lābans dzirdēja vēsti par Jēkabu, savas māsas dēlu, tad viņš tam skrēja pretī, apkampa un skūpstīja un ieveda savā namā. Un viņš izstāstīja arī Lābanam visus šos notikumus.
14. Un Lābans sacīja viņam: "Tiešām, tu esi no maniem kauliem un manas miesas!" Un viņš pie tā palika vienu mēnesi.
15. Un Lābans sacīja Jēkabam: "Kaut gan tu esi mans radinieks, bet vai tādēļ tev par velti kalpot? Saki man, kādu algu tu prasi?"
16. Bet Lābanam bija divi meitas: vecākās vārds bija Lea un jaunākās Rahēle.
17. Leas acis bija blāvas, bez spožuma, bet Rahēle bija skaista augumā un sejā.
18. Un Jēkabs iemīlēja Rahēli un sacīja: "Es kalpošu tev septiņus gadus par Rahēli, tavu jaunāko meitu."
19. Tad Lābans sacīja: "Labāk es dodu to tev nekā kādam citam; paliec pie manis."
20. Un Jēkabs kalpoja par Rahēli septiņus gadus; un tie izlikās viņam kā dažas dienas, tik mīļa tā viņam bija.
21. Tad Jēkabs sacīja Lābanam: "Dod man tagad manu sievu, jo mans laiks ir pilns, ka es ietu pie viņas."