1. Un Jēkabs cēlās kājās un devās uz to ļaužu zemi, kas pret austrumiem.
2. Un viņš ieraudzīja tīrumā aku, un trīs ganāmpulki bija apmetušies pie tās, jo no šīs akas ganāmpulki tika dzirdināti. Bet liels akmens bija uzlikts uz akas cauruma.
3. Kad visi ganāmpulki tur bija sadzīti, tad novēla akmeni no akas cauruma un dzirdīja lopus, un pēc tam atkal lika akmeni savā vietā uz akas cauruma.
4. Jēkabs viņiem sacīja: "Brāļi, no kurienes jūs esat?" Un tie sacīja: "Mēs esam no Hāranas."
5. Un Jēkabs tiem sacīja: "Vai jūs pazīstat Nahora dēlu Lābanu?" Un tie sacīja: "Pazīstam."
6. Tad viņš sacīja: "Vai viņam klājas labi?" Tie sacīja: "Labi, un redzi, tur nāk viņa meita Rahēle ar lopiem."
7. Un viņš sacīja: "Vēl taču ir liela diena, un vēl nav pienācis laiks sadzīt lopus; dzirdiniet lopus un ejiet ganīt."
8. Bet tie sacīja: "Mēs nevaram, pirms nav sadzīti visi ganāmpulki, tad akmens tiek novelts no avota cauruma, un mēs dzirdinām lopus."
9. Kamēr viņš vēl ar tiem sarunājās, nāca Rahēle ar sava tēva sīklopiem, jo viņa bija gane.
10. Un notika, kad Jēkabs ieraudzīja Rahēli, savas mātes brāļa Lābana meitu, un savas mātes brāļa Lābana sīklopus, tad Jēkabs piegāja un novēla akmeni no avota un padzirdināja savas mātes brāļa Lābana sīklopus.
11. Un Jēkabs skūpstīja Rahēli un, savu balsi pacēlis, raudāja.
12. Un Jēkabs izstāstīja Rahēlei, ka viņš ir tās tēva radinieks un Rebekas dēls; tad viņa tecēja un izstāstīja to tēvam.
13. Un, kad Lābans dzirdēja vēsti par Jēkabu, savas māsas dēlu, tad viņš tam skrēja pretī, apkampa un skūpstīja un ieveda savā namā. Un viņš izstāstīja arī Lābanam visus šos notikumus.
14. Un Lābans sacīja viņam: "Tiešām, tu esi no maniem kauliem un manas miesas!" Un viņš pie tā palika vienu mēnesi.