4. Un tad Tā Kunga vārds nāca pār viņu: "Šis gan nebūs tavs mantinieks, bet gan tas, kas no tavām miesām nāks, būs tavs mantinieks."
5. Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: "Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju," Viņš tam sacīja.
6. Un Ābrāms uzticējās Tam Kungam, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību.
7. Un Viņš sacīja uz to: "Es esmu Tas Kungs, kas tev lika iziet no kaldeju Ūras, lai tev dotu šo zemi iemantot."
8. Bet tas sacīja: "Kungs, mans Dievs, no kā lai es noprotu, ka es to iemantošu?"
9. Un Viņš sacīja uz to: "Atnes Man triju gadu jaunlopu, triju gadu kazu un triju gadu aunu, balodi un ūbeli."
10. Un tas Viņam atnesa visus tos un dalīja tos uz pusēm, un lika vienu gabalu pret otru, bet putnus tas nedalīja.
11. Un vanagi krita uz kustoņiem, bet Ābrāms tos aizdzina.
12. Un, kad saule bija tuvu rietam, tad Ābrāmam uznāca miegs, un redzi, izbailes un liela tumsa nolaidās pār viņu.
13. Un Viņš sacīja uz Ābrāmu: "Piemini, zināt zini, ka tavi pēcnācēji būs svešinieki zemē, kas tiem nepieder, un viņi tiem vergos, un viņus pazemos četri simti gadu.
14. Bet arī to tautu, kas tos verdzinās, Es tiesāšu; pēc tam tie izies ar lielu mantību.
15. Bet tu noiesi mierā pie saviem tēviem; un tu tiksi apglabāts sirmā vecumā.
16. Un ceturtā paaudze atgriezīsies šeit, jo amoriešu grēku mērs vēl nav pilns."