2. Tad Dāvids sacīja: "Neviens nedrīkst nest Dieva šķirstu kā vien levīti, jo Tas Kungs viņus ir izraudzījis, lai viņi nes Dieva šķirstu un kalpo Viņam mūžīgi!"
3. Tad Dāvids sapulcināja visu Israēlu Jeruzālemē, lai nonestu Dieva šķirstu tam paredzētā vietā, ko viņš tam bija uzcēlis.
4. Un Dāvids sapulcināja Ārona dēlus un levītus:
5. no Kehata dēliem vadoni Ūriēlu un viņa brāļus - simts divdesmit;
6. no Merārija dēliem vadoni Asaju un viņa brāļus - divi simti divdesmit;
7. no Geršoma dēliem vadoni Joēlu un viņa brāļus - simts trīsdesmit;
8. no Ēlisafana dēliem vadoni Šemaju un viņa brāļus - divi simti;
9. no Hebrona dēliem vadoni Ēliēlu un viņa brāļus - astoņdesmit;
10. no Usiēla dēliem vadoni Aminādabu un viņa brāļus - simts divpadsmit.
11. Un Dāvids aicināja priesterus Cadoku un Abjataru un levītus Ūriēlu, Asaju, Joēlu, Šemaju, Ēliēlu un Aminādabu.
12. Un viņš tiem sacīja: "Jūs esat levītu tēvu namu galvenie; svētījieties paši, un arī lai jūsu brāļi svētījas, ka jūs atnestu Tā Kunga, Israēla Dieva, šķirstu un noliktu tai vietā, kuru es tam esmu sataisījis.
13. Jo toreiz jūs nebijāt klāt, kad Tas Kungs, mūsu Dievs, izlauza robu mūsu vidū, jo mēs, kā pienākas, nemeklējām Viņu."