10. Un Dāvids gūlās pie saviem tēviem, un viņi to apglabāja Dāvida pilsētā.
11. Bet laiks, cik ilgi Dāvids bija ķēniņš pār Israēlu, bija četrdesmit gadi: Hebronā septiņi gadi un Jeruzālemē trīsdesmit trīs gadi.
12. Un Salamans mantoja sava tēva Dāvida troni, un viņa ķēniņa vara nostiprinājās.
13. Tad Adonja, Hagitas dēls, nāca pie Batsebas, Salamana mātes, un viņa tam jautāja: "Vai tu nāc ar mieru?" Un viņš atbildēja: "Ar mieru gan."
14. Un viņš sacīja: "Man tev kas sakāms." Un viņa teica: "Saki."
15. Un viņš sacīja: "Tu zini gan, ka man jau piederēja visa ķēniņa vara un uz mani sāka jau visi Israēlā celt savas acis, bet tad tā tika manam brālim, jo no Tā Kunga tā viņam bija nolemta.
16. Bet tagad es izlūdzos vienu lūgumu no tevis, neaizliedz to man." Un viņa tam sacīja: "Runā."
17. Un viņš sacīja: "Runā, lūdzu, ar ķēniņu Salamanu, jo tevi viņš droši vien nenoraidīs, lai viņš man dod sunamieti Abišagu par sievu."
18. Un Batseba sacīja: "Labi, es tevis labad parunāšu ar ķēniņu."